„Komersanta Vēstnesis”, ”Nr.24 (80) 2007. gada 13. jūnijs

 

Rubrika: Nodokļi

Grāmatvedībā jāmācās precizitāte

 

Pašnodarbinātība: jāseko nodokļu likumiem, jāuztur kārtībā grāmatvedība un ieraksti

 

Ieva Madžiņa, SIA "OM Konsultācijas", grāmatvedības ārpakalpojums

 

Ar saimniecisko darbību ir iespējams nodarboties, izmantojot dažādas organizatoriski tiesiskās formas, piemēram, izveidojot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai veicot individuālu uzņēmējdarbību. Individuālās uzņēmējdarbības priekšrocības ir vienkāršāka un lētāka reģistrācija, nav noteikts minimālais pamatkapitāls un ir salīdzinoši vienkārša grāmatvedības uzskaite. Individuālo uzņēmējdarbību var veikt, izmantojot individuālā komersanta firmu, individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kā arī fiziskā persona var šim nolūkam reģistrēt savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē.

 

Jāreģistrējas VID

Fiziskās personas saimnieciskās darbības uzsākšana ir vienkāršāka salīdzinājumā ar pārējām individuālās uzņēmējdarbības formām, kuras, atšķirībā no fiziskās personas saimnieciskās darbības, ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā. Tādēļ, ja paredzēta neliela apjoma saimnieciskā darbība, šī, iespējams, ir vispiemērotākā tiesiskā forma.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.pantu fiziskas personas saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, pastāvīga darbība par atlīdzību, piemēram, ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība un profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja ar tiem, kam tiek sniegti pakalpojumi, nav darba attiecību.

Piemēram, SIA “A” vēlas pieņemt darbā tirdzniecības pārstāvi. Izvērtējot amata specifiku un izmaksas, uzņēmums nolemj slēgt ar fizisku personu uzņēmuma, nevis darba līgumu, kas SIA ir izdevīgāk par darbinieku maksājamo nodokļu ziņā. Slēdzot darba līgumu, darba devējam no darba ņēmēja algas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī uzņēmējdarbības riska nodeva. Savukārt, ja fiziska persona ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, tā nodokļu maksājumus budžetā veic pati. Tāpat atkarībā no uzņēmējdarbības īpatnībām uzņēmums var ietaupīt uz darba vietas iekārtošanas rēķina un tamlīdzīgiem izdevumiem.

Ja fiziska persona izvēlas kļūt par saimnieciskās darbības veicēju, tai jāreģistrējas 30 dienu laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas. Tas jādara dzīvesvietas VID teritoriālās iestādes nodaļā, aizpildot Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu. Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību personai izsniedz 10 dienu laikā pēc pieteikuma veidlapas iesniegšanas.

 

Grāmatvedības kārtošanai precīzi nosacījumi

Runājot par grāmatvedības uzskaiti, likums “Par grāmatvedību” noteiktām personām nosaka iespēju kārtot vienkāršotu grāmatvedību, t.i., vienkāršā ieraksta sistēmā. Šīs personas ir individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, kuru iepriekšējā gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 200 000 latu, kā arī citas fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību. Vienkāršā ieraksta grāmatvedību nedrīkst kārtot uzņēmumi, kuri reģistrēti kā uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji.

Ja nodokļu maksātājs pats seko izmaiņām likumos un normatīvajos aktos, kas ietekmē saimnieciskās darbības uzskaiti, prot uzskaitīt ieņēmumus un izdevumus, kā arī aprēķināt nodokļus atbilstoši likumdošanas normām, tad grāmatvedības kārtošanu var veikt patstāvīgi, bet var to uzticēt veikt arī trešajai personai, piemēram, grāmatvedības uzņēmumam.

 

Uzskaite kļūst vienkāršāka

Lai gan grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā ir salīdzinoši vienkāršāka par divkāršā ieraksta sistēmu, tā tomēr paredz noteiktu kārtību, kas jāievēro, lai sistematizētu un apkopotu visu informāciju par personas saimniecisko darbību. Konkrētas prasības vienkāršās grāmatvedības kārtošanai nosaka jaunie Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas stājās spēkā 24.martā.

Saimniecisko darījumu reģistrācijai izmanto galveno reģistru – Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, kurā ierakstus veic hronoloģiskā secībā, lai varētu izsekot darījumiem konkrētajā dienā, mēnesī, gadā. Papildus var iekārtot arī analītiskās uzskaites reģistrus, kuros veikt detalizētākas informācijas apkopošanu. Jāpiebilst, ka jaunie noteikumi būtiski samazina grāmatvedībā nepieciešamo reģistru skaitu, tādējādi padarot uzskaiti vienkāršāku. Vairs nav obligāti kārtot kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālu, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistru, krājumu uzskaites reģistru, kā arī debitoru un kreditoru uzskaites reģistru. Kas attiecas uz pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaiti, noteikumi nosaka, ka to uzskaite jāveic saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, un jāaizpilda tur norādītās veidlapas.

 

Žurnāls datorā – mazāk laika tēriņu

Grāmatvedības reģistrus var kārtot kā ar roku, tā arī datorizēti. Datorizēta uzskaite ir vienkāršāka, jo, līdzīgiem darījumiem atkārtojoties, to iegrāmatošana aizņem krietni mazāk laika. Arī iespēja kļūdīties skaitļos ir mazāka. Iekārtojot grāmatvedības reģistrus, to lapas sanumurē no gada sākuma, caurauklo, īpašnieks paraksta un zīmogo, ja ir zīmogs. Savukārt kārtojot uzskaiti elektroniski, reģistrus izdrukā periodiski un gada beigās lapas brošē. Katra mēneša beigās reģistros aprēķina darījumu kopsummas, bet gada beigās aprēķinātos atlikumus pārnes uz nākamā gada reģistriem. Atkarībā no saimnieciskās darbības īpatnībām papildus var būt nepieciešams kārtot pamatlīdzekļu uzskaites reģistru, nemateriālo ieguldījumu reģistru, krājumu uzskaites reģistru, debitoru un kreditoru parādu uzskaites reģistru u.c. Reģistru veidu un skaitu var izvēlēties pats, izņemot gadījumus, kad konkrētu reģistru reglamentē normatīvais akts. Ja žurnālu kārto elektroniski, ailes, kuras neizmanto saimniecisko darījumu reģistrēšanai, var nenorādīt. Piemēram, sabiedrisko attiecību speciālists var nenorādīt aili “Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas” vai aili “Neapliekamās subsīdijas” un tamlīdzīgi.

 

Nodokļu termiņi ir noteikti

Grāmatvedības noslēdzošais posms ir grāmatvedības, statistikas, finanšu un nodokļu pārskatu sagatavošana. Nodokļu pārskati (deklarācijas) apkopo nodokļu aprēķinam nepieciešamo informāciju. Saimnieciskās darbības veicēji sagatavo nodokļu pārskatus, kuros aprēķina budžetā maksājamo nodokļu summu. Likumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nodokļu pārskatus iesniedz tajā VID teritoriālajā iestādē, kurā persona reģistrēta kā nodokļu maksātājs.

Vienreiz ceturksnī VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz ziņojums par sociālajām iemaksām, kurā norāda katra mēneša iemaksu objektu un aprēķināto summu. Atšķirībā no darba ņēmējiem, kuriem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) aprēķina no visiem algotā darba ienākumiem, pašnodarbinātās personas iemaksas veic no brīvi izraudzīta ienākumu lieluma, kas atbilst minimālo iemaksu objektam (2007.gadā – Ls 150 mēnesī, Ls 1800 gadā) vai pārsniedz to. (“KV” jau rakstīja (Nr.16(72) 18.04.2007), ka jēdziens “pašnodarbinātais” tiek lietots tikai likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” saistībā ar saimnieciskās darbības veicēju, kam jāveic sociālās apdrošināšanas maksājumi, savukārt citos likumos ir atrodams termins “saimnieciskās darbības veicējs”.) Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par minimālo iemaksu objektu vai bijuši zaudējumi, pašnodarbinātā persona var neveikt iemaksas par šo mēnesi. Tā kā apdrošināšanas stāžu veido tikai tie mēneši, par kuriem persona veikusi VSAOI, tad, ja apdrošinātā persona vēlas palielināt savu apdrošināšanas stāžu, tā var veikt iemaksas arī par tiem mēnešiem, kad ienākumi bijuši mazāki par obligāto iemaksu objektu vai bijuši zaudējumi.

Ienākumu, no kura maksāt VSAOI, pašnodarbinātie nosaka, ņemot vērā Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla datus katrā mēnesī. VSAOI objektu veido starpība starp saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Jāņem vērā: ja ienākumi (ieņēmumi – izdevumi), sākot no gada sākuma, ir lielāki par gada minimālo iemaksu summu, tad turpmāk katru mēnesi obligāti jāmaksā VSAOI neatkarīgi no tā, vai bijuši ienākumi vai zaudējumi.

 

Jāseko, vai nav sasniegts PVN obligātais slieksnis

Vēl viens nodoklis, kas ietekmē individuālā uzņēmēja saimniecisko darbību, ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Saskaņā ar likumu ikviena persona, sākot ar PVN apliekamu darījumu veikšanu, var brīvprātīgi reģistrēties par PVN maksātāju. Tomēr par PVN maksātāju obligāti jāreģistrējas, ja ar PVN apliekamie darījumi iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedz 10 000 latu. Ja persona laikus nereģistrējas par PVN maksātāju, tad VID ir tiesīgs par visiem darījumiem, kas veikti pēc tam, kad personai bija jāreģistrējas par PVN maksātāju, aprēķināt un iekasēt PVN, kā arī soda naudu. Tāpēc ieteicams sekot līdzi ar PVN apliekamo darījumu apjomam un laikus noteikt mēnesi, kurā jāreģistrējas par PVN maksātāju.

Ja saimniecisko darījumu uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā notiek pēc kases principa, tad PVN uzskaite kārtojama pēc uzkrāšanas principa, t.i., ar PVN apliekamos darījumus uzskaita nevis tad, kad ir saņemta atlīdzība, bet gan tad, kad notikusi pakalpojuma sniegšana vai preču pārdošana un izrakstīts PVN rēķins. Lai precīzi atspoguļotu PVN darījumus grāmatvedībā, papildus Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālam kārto Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu, kurā reģistrē visus ar PVN apliekamos darījumus un dokumentus, atbilstoši kuriem personai ir tiesības uz priekšnodokli. PVN uzskaiti obligāti veic tikai ar PVN apliekamas personas. Pārējie to var veikt, lai kontrolētu apliekamo darījumu vērtību un laikus varētu reģistrēties VID par PVN maksātāju. Ar PVN apliekamās personas sastāda PVN deklarāciju un maksā nodokli par katra mēneša (ceturkšņa vai pusgada) darījumiem līdz nākamā mēneša 15.datumam.

 

Galvenais nodokļu pārskats – deklarācija

Galvenais nodokļu pārskats ir gada ienākumu deklarācija, kas, pamatojoties uz taksācijas gadā veiktās saimnieciskās darbības uzskaites rezultātiem, kā arī iespējamiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un medicīniskajiem pakalpojumiem, jāsastāda un jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē līdz nākamā taksācijas gada 1.aprīlim. Būtiski ir iegaumēt, ka vienlaikus ar gada deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz VID teritoriālajai iestādei aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, kas veikts saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumiem Nr.38 “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtība”. Pirmajā gadā saimnieciskās darbības veicējs avansa maksājumus var neveikt vai veikt brīvprātīgi.